Minerālā, daļēji sintētiskā, pilnsintētiskā

Katra motoreļļa sastāv no divām daļām

Gatava motoreļļa ir bāzes eļļa plus piedevu pakete. Bāzes eļļa veido lielāko daļu un nosaka plūstamību, temperatūras stabilitāti un iztvaikošanas zudumus. Piedevu pakete dod visu, ko bāzes eļļa nespēj: detergenti un dispergenti notur kvēpus un nogulsnes suspensijā, pretnodiluma piedevas veido aizsargslāni augsti noslogotās vietās, antioksidanti bremzē novecošanu, viskozitātes indeksa uzlabotāji nodrošina, ka daudzpakāpju eļļa darbojas visā temperatūru diapazonā. Tāpēc divas eļļas ar vienu un to pašu bāzes eļļu var uzvesties pilnīgi atšķirīgi.

Bāzes eļļu grupas

• I un II grupa ir minerālās bāzes eļļas, iegūtas tieši naftas pārstrādē un dažādā pakāpē attīrītas.
• III grupa rodas hidrokrekingā. Rezultāts ir ļoti tīra, termiski stabila eļļa, ko Eiropā drīkst saukt par pilnsintētisku, lai gan tā iegūta no naftas.
• IV grupa ir polialfaolefīni, tas ir, īstas, laboratorijā veidotas sintēzes molekulas ar īpaši labām īpašībām aukstumā.
• V grupa apvieno visu pārējo, galvenokārt esterus, kas kā piejaukums nodrošina saķeri ar virsmu un noturību pret novecošanu.

Tas arī izskaidro, kāpēc divu pilnsintētisku eļļu cenas var tik ļoti atšķirties: eļļai uz III grupas bāzes un eļļai ar lielu PAO un esteru daļu ir viens un tas pats apzīmējums, taču tas nav viens un tas pats produkts.

Minerāleļļa: kur tā der vēl šodien

Tīri minerālas motoreļļas vieglo automobiļu jomā ir kļuvušas par izņēmumu. Tās aukstumā ir biezākas, vairāk iztvaiko un ātrāk noveco. Sava vieta tām ir vecākos dzinējos ar vienkāršām prasībām, kravas automobiļos un lauksaimniecības tehnikā ar vienpakāpes eļļām, retro automobiļos, kuru materiāli ir pielāgoti tā laika eļļām, un visur tur, kur eļļu maina īsos intervālos. Dzinējs, kura ražotājs prasa mūsdienīgu apstiprinājumu, ar to nav pareizi uzpildīts.

Daļēji sintētiskā: maisījums

Daļēji sintētiskās eļļas apvieno minerālo bāzes eļļu ar sintētisku daļu. Cik liela ir šī daļa, neviens standarts nenosaka, kas padara jēdzienu nederīgu kā kvalitātes rādītāju. Raksturīgi šīs eļļas ir 10W-40 klasē, kur tās gadu desmitiem bija standarta uzpilde automašīnām ar vidēju nobraukumu. Dzinējiem, kuru apstiprinājums tiek izpildīts ar 10W-40, tā joprojām ir stabila izvēle; pieejamie produkti atrodami sadaļā 10W-40.

Pilnsintētiskā: kāpēc mūsdienu dzinējiem tā nepieciešama

Zemas viskozitātes klases, piemēram, 0W-20 vai 5W-30, ar minerālo bāzes eļļu saprātīgi izgatavot nevar: eļļā būtu jābūt tik daudz viskozitātes indeksa uzlabotāju, ka bīdes slodzē tā ātri zaudētu biezumu. Klāt nāk turbokompresori ar augstu gultņu temperatūru, start-stop sistēmas ar daudzām iedarbināšanām un maiņas intervāli, ko minerāleļļa neiztur. Pilnsintētiskās eļļas aukstumā ātrāk nonāk līdz eļļojamajām vietām, karstumā paliek stabilākas un mazāk iztvaiko, kas samazina eļļas patēriņu. Lielākā izvēle ir sadaļā 5W-30.

Pāreja vecākiem dzinējiem

Pāreja no minerālās uz sintētisko eļļu tehniski nav kritiska, ja vien joprojām tiek izpildīts ražotāja apstiprinājums. Praksē jāņem vērā divi punkti. Pirmkārt, sintētiskā eļļa var izšķīdināt nogulsnes, kas stipri piesārņotā dzinējā līdz šim noblīvējušas kādu nehermētisku vietu; sekojoša eļļas noplūde tad nav jaunās eļļas vaina, bet iepriekš bija tikai paslēpta. Otrkārt, biezāka eļļa neaizstāj remontu: kas pie liela eļļas patēriņa pāriet klasi augstāk, tas maskē simptomu un mūsdienu dzinējos riskē, ka hidrauliskās sistēmas, piemēram, sadales vārpstas fāžu regulēšana, strādā ārpus sava paredzētā diapazona.

Kas galu galā izšķir

Secība pirkumā vienmēr ir viena un tā pati: vispirms ražotāja noteiktais apstiprinājums, tad viskozitātes klase, tad marka un cena. Jēdzieni kannas priekšpusē ir pašās beigās, jo tie nav standartizēti. Kā lasīt norādes aizmugurē, skaidro raksts Kā lasīt ražotāju apstiprinājumus un specifikācijas; kura eļļa apstiprināta Jūsu automašīnai, parāda eļļas meklētājs.